svētdiena, 2010. gada 3. janvāris

Gribu ēst

Ehhhh....nu ko lai dara tad, kad dikti gribas ēst un negribas taisīt? Šāds garastāvoklis mani piemeklē katru otro dienu, jo ēst man vienmēr patīk un sanāk labāk nekā gatavot. Turku virtuves smalkumos paši tā arī neesam ielauzušies. Līdz šim mūsu kontā ir tikai divi paštaisīti varoņdarbi - manti (mazi turku pelmenīši) ar ķiploku jogurta mērci (šī pilsēta un Māris ar mani tiešām dara brīnumus, esmu ne tikai sākusi nebļaut, ieraugot, ka ēdienam tiek pievienots ķiploks, bet jau tagad zinu, ka man Latvijā pietrūks šeit nopērkamā dabiskā jogurta ar ķiplokiem) un mūsu versija par turku lavaša kebabu, kurā bija viss, kā pietrūkst tajos, ko par 2 - 4 lirām var nopirkt uz ielām - gana daudz tomātu, salātu un vistas, tikai lavaša izmērs sanāca tieši tik liels, ka mani jau sadzijušie lūpu kaktiņi pārplīsa, mēģinot to brīnumu mutē dabūt. Jaungada un Ziemassvētku laiks aizvadīts, tāpēc galīgi nav iedvesmas vēlreiz spaidīt mandeles un taisīt Valērijas burvīgo recepti vistai, kas sautēta sojas mērcē un mandelēs, par Vecgada vakarā pagatavoto vistu sarkanvīnā nemaz nerunājot. Starp citu, netieku gudra - vista sarkanvīnā un kanēlī skan smalki un otrajā dienā dienā arī tikpat smalki garšoja, bet kad no katla izņēmām viegli zilganu vistas kāju, acis izbijās un, Mārim par prieciņu, nolēmu ēst tikai dārzeņus. Nez, zilganums atkarīgs no sarkanvīna kvalitātes? Proti, ja to vāra vīnā, kurš maksā 5 liras (akcijas cena), nav ko gaidīt, ka vista būs mazāk zila par manu mēli pēc šā vīna malkošanas?
Pārslas jau vakar nograuzu tāpat, bez piena, maizes nav, līdz gaļas vai zivju kebabam tālu jāiet, bet piemājas veikalā ar karti norēķināties nevar, tāpēc, vai nu jāčāpo līdz bankomātam (ļoti garas piecas minūtes) vai jāpaliek bez šokolādes cepumiem.

Īstenībā šobrīd man visvairāk gribas mammītes sutinātos kāpostus, tētīša taisīto kartupeļu biezeni, kam pa virsu uzmest vienu riktīgu latviešu karbonu, to, kuru Žajačka uzdāvāja Mārim Ziemassvētkos un kurš no Mārīša izvilināja smaidu līdz ausīm, kas nevienam turku pavāram līdz šim nav izdevies. Pēc tādām pusdienām es labprāt pie kafijas notiesātu Franču maiznīcas kruasānus, kurus tā pati burvīgā Zajačka pirms dažām nedēļām atveda uz Stambulu un Kāruma biezpiena sieriņus. Jap, man sāk gribēties uz mājām. Tikai negribas mainīt plus četrpadsmit pret mīnus četrpadsmit.

Bet ēst gribas joprojām, jāuztaisa tēja un jāpastāsta vēderam, ka 3. janvāris būs diētas diena. Kā nekā šodienas atslēgvārds ir slinkums.

8 komentāri:

  1. ē.
    un tu tak varētu kādu turku vai neturku brīnumu ielikt arī 'maltītē', m?
    es ļoti priecātos. un ja būtu iespēja iztikt bez tā ķiploku jogurta, pamēģinātu arī ..)


    starp citu - čau, jums, turcijā!

    AtbildētDzēst
  2. Čau :)
    emmmm....nu, es virtuvē esmu kā zilonis trauku skapī, proti, māku uzcept omleti, kurai vēl tālu līdz tam, lai to sauktu par laimīgo, un uzsmērēt sviestmaizi, bet par šito jāparunā ar Māri, viņš tur jūtas krietni labāk :)

    p.s. es laikam neprecīzi izteicos par manti - tagad kaunīgi atzīšos, ka tos te var nopirkt tāpat kā pie mums pelmeņus - veikala saldētavā - un vārījām arī tāpat kā latviešu taisītos :)
    p.s.2. 'Maltīte' ir burvīgs pasākums, es lasu un mācos ;)

    AtbildētDzēst
  3. Klau, bet Tev mana vistiņa garšoja?

    Val.

    AtbildētDzēst
  4. Jāāāāāā! Bij' dievīgi :)) Es gan pamatīgi kašķīga no mandeļu smalcināšanas, bet rezultāts bij to vērts :)
    P.S. Es izdomāju, kas tev būs jādara, kad nākamreiz nāksi uz Ernestīnes krodziņu - jāmāca man vēl kādas receptes, vēlams ar paraugdemonstrējumiem :))

    AtbildētDzēst
  5. Starp citu, man mājās ir tas aparātiņš, kurš mandeles un līdzīgus cietus draņķus sasmalcina dažās sekundēs, tā kā es varu pie Tevis ciemos ikreiz doties ar maisiņu sasmalcinātu mandeļsmilšu. Tas gan nav dižs iemesls, lai atgrieztos mājās, bet es cenšos :)

    AtbildētDzēst
  6. Tu esi tik unikāla un īpaša draudzene! Lasīju un tā sajūta manī dominēja - prieks par Tevi un dzīvi! :*

    AtbildētDzēst
  7. Jūsu dēļ man sāk gribēties mājās :*

    AtbildētDzēst
  8. Sasmaidījos par tavu relaksēto nostāju pret visu. Un zini, šitā slinkot var arī te Rīgā. Es tam esmu izcils piemērs un varu ierādīt arī visādus advancēta sliņķa trikus :D Turklāt varu derēt, ka bariņā slinkoties ir vēeek foršāk (love)

    AtbildētDzēst