Jo ilgāk šeit dzīvojos, jo vairāk man patīk gandrīz viss, ko te redzu. Taču trīs vietas ir īpaši ieķērušās sirdī - pirmā ir viss par un ap Modu. Man patīk skats, ko rītos un vakaros redzu, ejot uz "dārgo" veikalu, kuru tik bieži apmeklējam, jo tas ir vistuvākais mūsu mājām. Vai nav lieliska kombinācija - aiz veikala ir Starbucks, pretī veikalam ir burvīgi smaržojoša beķereja, bet taisni priekšā Marmora jūra visā savā diženumā un pelēkumā?
Tā kā Stambulas atslēgkrāsa ir pelēka (nez, ar kādu krāsu Stambula asociējas cilvēkiem, kuri ir mazākas guļavas par mani? Tikai šodien man radās aizdomas, ka pelēko redzu tik daudz tāpēc, ka krāsaino un saulaino dienas cēlienu noguļu), visbiežāk skats uz jūru ir pelēks - ūdens, mols, otrā krastā redzamās mājas un pat kaķi, kas apsēduši molakmeņus un maskējas tā, ka ir knapi pamanāmi. Pelēki un skaisti. Mierīgi. Šī skata man ļoti pietrūks.
Otrā vieta ir Ortakoja, par to jau es šeit esmu dziedājusi un dziedājusi. Pavisam nopietni, ja brauksiet uz Stambulu (vispirms pastāstiet man un ņemiet mani līdzi!) un neesat tur vēl bijuši, veltiet šim rajonam dienu, un ieraudzīsiet citu Stambulu. Burrrrrvīgu! Mums ir plāns svētdien no rīta piecelties (khem,khem) un doties uz turieni piedzīvot stambuliešu rītu, ar rīta skatu uz Bosforu, baložu barošanu, kaķu murcīšanu, mošejas izpētīšanu un rokdarbu tirgus uzmeklēšanu.
Otrā vieta ir Ortakoja, par to jau es šeit esmu dziedājusi un dziedājusi. Pavisam nopietni, ja brauksiet uz Stambulu (vispirms pastāstiet man un ņemiet mani līdzi!) un neesat tur vēl bijuši, veltiet šim rajonam dienu, un ieraudzīsiet citu Stambulu. Burrrrrvīgu! Mums ir plāns svētdien no rīta piecelties (khem,khem) un doties uz turieni piedzīvot stambuliešu rītu, ar rīta skatu uz Bosforu, baložu barošanu, kaķu murcīšanu, mošejas izpētīšanu un rokdarbu tirgus uzmeklēšanu.
Bet trešā vieta ir kārtējā ieķeršanās no pirmā acu skatiena. Arnavutkoja.
Tur ir viss, kas man tīkams - ūdens, laiviņas, makšķernieki (oj, kā manam tētītim patiktu!),
mazas, līkas ieliņas, šķības, greizas mājiņas ar stāstu,
lielas, greznas mājas ar stāstu,
pa labi, pa kreisi koku mežģīnes,
nekādas uzbāzības
un pa smieklīgam un draudzīgam sunim.
Tur aizgājušo laiku varenību es izjūtu krietni vairāk nekā Sultanahmetā. Laikam tāpēc, ka atmiņā iespiedušās Pamuka aprakstītās koka savrupmājas Bosfora krastā jeb yalis, kā cilvēki tur vadījuši vasaras, kā mājas viena pēc otras brukušas kopā vai degušas.
Neatceros, vai esmu par to minējusi, bet Pamuks arī raksta, ka iemīļots stambuliešu sarunu temats ir kuģu katastrofas Bosforā. Nu par to es neko daudz nezinu, taču peldot prāmī pa šiem dziļajiem ūdeņiem diezgan blīvā kuģu satiksmē ne reizi vien ienācis prātā, nez kā nu tagad būtu, ja kuģi saskrietos, vai prāmi pievārētu vējš un pasažieri kā no tāda slidkalniņa ieripotu ūdenī. Varu derēt, ka ne es vienīgā tāda, tāpēc arī nedaudz izprotu kāri uz runām par katastrofām, galu galā tipiski cilvēki vien esam.
Tur ir viss, kas man tīkams - ūdens, laiviņas, makšķernieki (oj, kā manam tētītim patiktu!),
mazas, līkas ieliņas, šķības, greizas mājiņas ar stāstu,
lielas, greznas mājas ar stāstu,
pa labi, pa kreisi koku mežģīnes,
nekādas uzbāzības
un pa smieklīgam un draudzīgam sunim.
Tur aizgājušo laiku varenību es izjūtu krietni vairāk nekā Sultanahmetā. Laikam tāpēc, ka atmiņā iespiedušās Pamuka aprakstītās koka savrupmājas Bosfora krastā jeb yalis, kā cilvēki tur vadījuši vasaras, kā mājas viena pēc otras brukušas kopā vai degušas.
Neatceros, vai esmu par to minējusi, bet Pamuks arī raksta, ka iemīļots stambuliešu sarunu temats ir kuģu katastrofas Bosforā. Nu par to es neko daudz nezinu, taču peldot prāmī pa šiem dziļajiem ūdeņiem diezgan blīvā kuģu satiksmē ne reizi vien ienācis prātā, nez kā nu tagad būtu, ja kuģi saskrietos, vai prāmi pievārētu vējš un pasažieri kā no tāda slidkalniņa ieripotu ūdenī. Varu derēt, ka ne es vienīgā tāda, tāpēc arī nedaudz izprotu kāri uz runām par katastrofām, galu galā tipiski cilvēki vien esam.
Tikko sapratu, ka man pietrūks vēl kaut kā - lūgšanu dziesmu. Dumji jau sanāk - neesmu musulmane, un man nav ne jausmas, ko tie vīriņi tur dzied, bet skaņa uzrunā.
ak :-)
AtbildētDzēstes sonedeelj atgriezhos (te sejinja ar saluutu)
esmu pilnigi apmata ar velmi lasit Pamuka gramatas, tiesam, tiesam tur, Ortakoy var dabut pa 5 liram? gramatnicas pa 30, un taadu man nav :-(
Nē, vairs nav :( vakar tur bijām un tagad angļu valodas stūrī var dabūt tikai Dikensus :( vispār man tas baigi nepatīk - kāpēc grāmatu tirgotājiem neienāk prātā, ka ārzemnieku mīļuprāt lasītu grāmatas par Turciju angļu valodā?
AtbildētDzēstP.S. Ak, laimīgā! Es pēc 10 dienām dodos prom :(
AtbildētDzēstP.S.2. Man starp citu ļoti patika Elif Shafak grāmata "The Bastard of Istanbul", palasījos par viņu internetā un viņa, izrādās, ir ļoti populāra, daži pat prognozē, ka laika gaitā Pamukam pogas izgriezīs, arī pašiem turkiem viņa patīkot labāk par Pamuku, viņa raksta nedaudz maigāk un sievišķīgāk. Pieminētā grāmata ir baigi labā - par dažādu paaudžu turku sievietēm un arī par turku-armēņu jautājumu, ko nevienam turkam tā arī neesmu saņēmusies uzdot.
AtbildētDzēstPie reizes - kā tev patīk tā "Tales from the expat harem"? Es skatos uz to grāmatnīcā un nevaru izdomāt, pirkt un vest mājās vai nē....
Taa, tagad ari to gribu :)
AtbildētDzēstTales from expat harem - es ilgi domaaju, ko Tev atbildet. (Varbut taa ari ir dalja atbildes.) Saaku lasiit, kad biju Latvijaa. Dazhi staasti patika ljoti, uzrunaaja sievieshu atzinjas un sajuutas, kas bija lidzigas vai pat vienadas ar manejam. Citi stasti lasiijaas leeni un smagi - Tev butu vieglak delj valodas, jo dazu stastu anglju valoda ir raita, citiem mana skatijuma gruuta. Un vel es pec butibas esmu no tiem, kam nepatik, ka gramata sastav no vairakiem stastiem :-), varbut tapec tik ilgi domaju, ko teikt.
Tur ir nodalja par arzemju sievietem, kas atbraukushas un palikushas stradat. 70tajos, 80tajos, 90tajos. Par Anatolijas pilseetaam un kultuuru. Informatiivi noderiigi un vertiigi.
Nodalja par sievietem, kas atbraukushas un palikushas pie viiriem. Lielaka dalja stastu, ko atminos, bija amerikaanju sievieshu pieredze. Isak sakot, es svarstos teikt - jaa, OBLIGATI peerc, bet nevaru pateikt ari - nee, nepeerc. :-) Varu iedot izlasit, ja velies!
Paldies par atbildi :) Ja paliktu Stambula uz ilgiem laikiem, noteikti izlasitu, bet laikam jau lidzi gan nevedisu.
AtbildētDzēstEs braucu prom 22ajaa :(
P.S. Klau, tu neesi domājusi pierakstīties kādā Stambulas bibliotēkā? Es nesen atklāju, ka man bija tāds plāns, kad apskatīju sarakstu ar lietām, ko gribēju izdarīt Stambulā :D grāmatas pa velti, nepiebāž māju un nav riska, ka nopirksi un nepatiks ;)
AtbildētDzēst