svētdiena, 2009. gada 27. decembris

Cafe Rea

Gāzes joprojām nav, tātad nav arī siltā ūdens, apkures, un ledusskapī joprojām skumst nepagatavotā vistiņa (tāpat kā mūsu vēderi, kuri katru dienu pildās ar kebabiem un, šķiet, drīz paudīs pamatotas pretenzijas). Tāpēc esam pasākuši doties strādāt uz kafejnīcām - silti, gaiši, ar ātru internetu, daudzveidīgu mūziku un dzīvību visriņķī. Šodienu pavadījām Cafe Rea - mīlīgā iestādē, kurā skan Amēlijas mūzika (ar to jau pietika, lai man tur patiktu), par viesmīļiem strādā smaidīgi un ļoti mīļi geji, dod gardu kafiju un var izvēlēties sēdēt vienā no daudziem līkkājainajiem klubkrēsliem. Ar vienu aci skatījos tulkojumā, bet ar otru pētīju Rea apmeklētājus. Geju, kura gaita pārspēj jebkuras modeles gurnu šūpošanos, jauno māmiņu ar mazu čirkainu meitiņu, turku vecīti un vecenīti, kuri, sapņaini viens otram acīs skatoties, sūca turku kafiju, meiteni, kura vīzdegunīgi neapēda Cēzara salātus, vietējās jaunkundzes hiperaugstpapēžu apavos, viesmīli, kurš katram apmeklētājam veltīja līdz ausīm uzstieptu, taču sirsnīgu smaidu, puisi, kuram mugurā tieši tādas turku bikses, kuras neveiksmīgi meklēju jau trešo mēnesi. Visu laiku šķendējos, ka tieši šodien nepaņēmu līdzi fotoaparātu, ar kuru nobildēt smukos krēslus, tamborētos spilvenus, kārdinošās kūkas un manekenu, kurš maigi noguldīts uz vakar aprakstītajiem ratiem, kā arī divus neierasti mazus, baltus un pūkainus sunīšus, kuriem kaklā uzkārta "ļaunā acs" (tā mēs esam iesaukuši turku talismanu pret ļauno aci, kurš te sabāzts visās iespējamās un neiespējamās vietās). Bet nekas, to visu izdarīšu nākamreiz, jo uz Cafe Rea iešu rakstīt jums pastkartes - apsēdīšos krāsainajā līkkājī pie loga, dzeršu kafiju, meklēšu iedvesmu, skatoties ārā pa logu, šūpināšu kāju turku tautas mūzikas skaņās un mēģināšu nenoķēpāties ar savu kičīgo tintes pildspalvu.

P.S. Brrr.... mums te briest skandža - Māris mani ārstē no simpātijām pret tālāk ievietoto degunradždziesmiņu un drillē to vienā laidā, paralēli tēlojot degunradzi, lai parādītu, ka es tādu noteikti negribu. Sliktākais, ka viņam tas laikam izdosies.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru