Zvans pie durvīm. Kaimiņiene. Kārtējā reize, kad jūtos dumji, jo nesaprotu pilnīgi neko no tā, ko man saka. Viņa izteiksmīgi un satraukti runā, lieto zīmju valodu un no sirds cenšas. Bet es tik skumīgi purinu galvu. Beigās maigi pastumj mani nost no durvīm, ienāk dzīvoklī, aiziet līdz virtuvei un atver durvis uz....hmm, kā lai to vietu nosauc... Pieņemsim, ka tā ir ventilācijas niša, kurā var iekāpt no mūsu virtuves, kura ir pāris kvadrātmetrus liela un stiepjas visas dzīvojamās mājas augstumā, un kurā glabājas visādi krāmi. Tante apņēmīgi paceļ lielu, sarullētu paklāju, pārmet to pār plecu, pateicas un iet prom. Mēs ar Lindsey stāvam acis iepletušas un mēģinām saprast, kas notiek. Tāda paklāja te iepriekš nebija. Nu nebija! Feja laikam nometusi no kāda balkona.
Pastaigājos pa Migros (vietējais Mego un Rimi krustojums) un priecīgi iemetu groziņā savus mīļākos turku cepumus. Nolemju izmēģināt veikalā nopērkamo Sahlep (piens ar garšvielām laikam, turku ziemas dzēriens) un ielūkojos savā grozā. Tur gozējas šokolādes konfekšu kaste!!! Es skaidri zinu, ka, ieejot veikalā, paņēmu tukšu grozu! Un es skaidri zinu, ka tās šokolādes tur neieliku! Bet kaste smuka un konču bildītes arī smukas. Padīdījos, parunājos ar sevi kādu mirkli un nolēmu - nē, feja šoreiz nošāvusi greizi, manuprāt, Stambulā jāēd šokolādes baklavas, nevis konfektes. Lai es nespētu pateikt "nē", nākamreiz manā groziņā jāiekrīt bildē redzamajām baklavām.
Bilde no http://picasaweb.google.com/lh/photo/cmEY__Uvqt1V03wofzI7qw
Sasodits, cik kardinosi!
AtbildētDzēstMana feja iemeta grozina koncas, kas izskatas akurat kaa Toffifee, savukart izradas ir cits razojums un garso ne tuvu kaa manas milaas Toffifee. :-)
Jums tur Turcijā gan interesantas fejas. Tās, ar kurām (nav) bijusi darīšana Latvijā gan nevaru iztēloties kārdinām ar našķiem. :D
AtbildētDzēst