Puķu tantes, kuras sauc "Vilion/Bivilion/Pivilion" (vārda pirmo burtu tā arī neesmu uztvērusi, bet angļu-turku valodas vārdnīcā teikts, ka "puķe" turciski ir "çiçek"), mazi veikaliņi, kuros ieejot, apmulstu un vairs nezinu, ko gribu ēst, miskastu trūkums, smukas mājas, kas mijas ar nesmukām vai pussabrukušām, salātu tirgotāji un dārzeņu un zivju tirgus, kas līdzinās filmā "Žulī un Džūlija" redzētajam, smaržas un smakas, tas viss kopā veido Stambulas atmosfēru, kurā, piemirstot pirmo mulsumu, ir ļoti patīkami atgriezties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru