Labumi

Pēc sarunas ar Tutū aizdomājos, ka, iespējams, esmu radījusi iespaidu, ka Stambula ir viens vienīgs nesaprotamu mudžekļu haoss, kurā nav garšīgas pārtikas, valda absolūts bardaks un neglītums. Pārlasīju www.klab.lv/users/cho, kur aprakstīti pirmais mēnesis Stambulā, un sapratu, ka tā laikam tiešām izskatās. Tā, protams, nav. Te ir kaudzēm labu lietu un skaistu vietu.

• Kaimiņiene, kura starp zobiem iespiedusi cigareti, sirsnīgi no rītiem laista puķes uz balkona un, uzsmaidot man saka "Merhaba".
• Marmora jūra, kura ir tik zila, tik pilna kuģiem un laiviņām un tik pārsteidzoši mierīga. Un skaista, cik skaista! Pie jūras (mūsupusē - Modā) ir mazs moliņš, tā galā ir balta mājiņa, kurā atrodas kafejnīca, bet mola sākumā ir divi skaisti, balti kruzuļaini lukturi. Piekrastē ir molakmeņu kaudzes, kurās noslēpjas pārīši un kuros viņus iet meklēt puķu tantes. Uz akmeņiem sauļojas kaķi, kuriem aiz muguras stāv putni, bet pa priekšu lēkā klaiņojošie suņi.
• Večuks, kurš laimīgi un lepni smaidīdams, iet iekšā bankā un drošvien priecājas par to, ka jau labu laiku pastāv automātiski atveramo durvju laikmets, jo viņam katrā rokā pa kaimiņbeķerejā iegādātai tortei. Bankā viņu sagaida starojošas kolēģes.
• Meitene, kura darbojas degustāciju stendā uz ielas un mīļi smaida puisim, kurš atnesis viņai čai.
• Opīši, kuri uz ielas tirgo skaistus salātus un garšaugus, izlikuši tos kā izstādē. Pat mans mīļākais - Liepājas - tirgus nevar šādu skatu piedāvāt.
• Mārtiņrozes puķu pārdevēju spaiņos.
• Turku romances, kas mijas ar turku popmūziku.
• Piedegušu kastaņu smarža.
• Skats uz Eiropu no Modas promenādes.
• Skats uz Āziju no Eiropas.
• Skats uz Stambulu no Pjēra Loti pakalna (pilnīgi cita pilsēta!).
• Skaistas sievietes un skaisti bērni.
• Vīteņaugiem apaudzēta šīšotava, kas izplata kārdinošas smaržas, pie mūsu mājas.
• Aicinājumi uz lūgšanām, kas vairākas reizes dienā atgādina, ka atrodos citā kultūrā.
• Fantastiskās Ozsut (uz Istaklal) kūkas.
• Istaklal kadesi vienotība dažādībā.
• Balta mežģīņaina koka māja, kas blokmāju ielā aizķērusies no Osmaņu impērijas laikiem Kadikojā.
• Modas tējas dārzi pie Marmora jūras.
• Kadikojas dārzeņu un zivju tirgus un tā kņada.
• Neskaitāmi jaunieši, kas staipa līdzi milzīgas zīmēšanas mapes. Pat mākslinieku pilsētā Parīzē neesmu tādus redzējusi.
• Sirms onkulīts Kadikojas šķērsieliņā glezno un viņa kundzīte, kas, uzcirtusies ar pērļu rotu un cigareti iemutī, lepni sēž viņam blakus.
• Suņi un kaķi visur.
• Un vēl un vēl un vēl.

Bilde no http://www.trekearth.com/gallery/photo724201.htm