Why should we expect a city to cure us of our spiritual pains? Perhaps because we cannot help loving our city like a family. But we still have to decide which part of the city we love and invent the reasons why.
(Orhan Pamuk)
Mana mīļākā Stambulas daļa ir Bosfora šaurums. Šim ūdenim piemīt vienlīdz biedējošs un pievelkošs spēks, es varētu skatīties un skatīties, nemitīgi salīdzināt viļņu augstumu un prātot, kāpēc putas šodien ir mazākas nekā vakar, ja vējš ir teju tāds pats? Uz prāmja jūtos drošāk nekā autobusā - retāk baidos, ka mēs ieskriesim priekšā vai sānos braucošajā, jo ticu, ka kapteiņi zina, ko dara labāk par autobusu vadītājiem. Tas laikam no bērnības sapņiem - bijība un romantiska attieksme pret kuģu un lidaparātu kapteiņiem.
Stambulā pirmoreiz ievēroju, ka arī suns ir vērā ņemams dzīvnieks. Līdz šim atzinu un mīlēju tikai kaķus, bet.... neskaitāmie skaistie suņi uz ielām un krastmalā liek pavērties uz viņiem citām acīm. Man patīk gandrīz visi - brūnie klaiņojošie, gaišie, kas priecīgi cilpo saimniekam blakus, mazie un pūkainie, kas vienmēr izskatās labi gulējuši un paēduši. Taču kaķi joprojām ir pirmajā vietā. Arī to te tik daudz, ka ne uzskaitīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru