Vecas lietas man ir patikušas jau kopš bērnības. Vienmēr izmantoju izdevību parakāties pa Jelgavas omas bēniņiem, un ar māsu pa kluso vilkām mammas un omas sendienu drēbes. Tikpat naski (un arī pa kluso) rakājos pa Smiltenes omas naktsgaldiņa atvilktnēm un vienmēr atradu tur kādu brīnumu. Apslēpto dārgumu meklēšana bija vienīgais iemesls, kura dēļ bērnu dienās mani varēja iedabūt Smiltenes pagrabā, kurā, biju pārliecināta, mājoja Melnā, Baltā un Pīķa dāma - aizspiedu acis un, klupdama krizdama, skrēju līdz īstajām durtiņām, bailīgi slēdzu vaļā čīkstošās durvis un tad stundām ilgi spēlējos ar omas vecajiem traukiem. Tagad tas viss jau ir izpētīts, šis tas aizmirsies, šis tas man ceļo līdzi no viena dzīvokļa uz citu. Un šo to es meklēju krāmu bodēs un tirgos. Tā kā mana maka tukšuma un bagāžas pilnuma galvenais vaininieks ir Mango (nezinu, vai kādreiz spēšu iepirkties Latvijas MNG, zinot, kādas ir to lietu cenas Turcijā), vintage veikaliņus apskatīju tikai pēdējās dienās. Un labi, ka tā.Taksimā tādi ir divi. Viens ir netālu no Galatas torņa. Pie kādas no šaurajām un īsajām šķērsieliņām, kuru galā ir strupceļš, ir izkarinātas vecas lupatas, kurām sekojot, var nonākt īstā vintage būcenī. Īpašnieks ir pacenties un pie griestiem salicis vecas, skaistas lampas, šur tur piekārta kāda smuka balta kleita, vēl šur tur mētājas nabaga beigta lapsāda.
Protams, ir arī smukie krēsli, kuri Stambulā, šķiet, ir visiem, izņemot mani.
Jā, un kamīns ir. Turklāt īsts, nevis tāds kā Kadikojas bāros un mūsmājās (vakaros mūzikas TV kanāla noklusējuma attēls ir darbīgs kamīns :) Kad iegājām iekšā, lielā telpa bija pilnīgi tukša, gaisā virmoja naftalīna aromāts un pēc pāris bilžu uzņemšanas gribējās tīt makšķeres. Zin kā, ja nu tā Baltā, Melnā un Pīķa dāma no Smiltenes pārcēlusies uz Galatu?
kažoku kalni un somiņu kalni, bet kleitas....oj, tās aizņem trīs istabu platību. Veikals ir izkārtots vairākās zonās un katrā ir pa mazam būcenītim ar vintāžīgu noformējumu.
Nu, piemēram, līkkājainais krēsls un Atija ģīmetne (bez tiem Stambulā tiešām neiztikt), bet virs tā melnas puantes. Vienā stūrī salikti visvisādi instrumenti un kaut kas līdzīgs dīdžeja pultij. Šī vide ir lieliski piemērota karnevāliem un halovīna burziņiem. Staigāju, brīnījos, pacilāju pa kādai kleitai un ieraudzīju .... somiņu! Nu tik smuku! Un tiiiiiiik dārgu! Labi, ka mana mammīte taisa smukākas :)
Vispār vintage faniem Taksimā/Bejoglu ir daudz ko darīt. Reiz ieklīdu vienā sānielā, tad otrā un tur bija pilns ar tādām bodēm. Izskatījās dikti garšīgas. Bet kā jau dzīvē notiek - īstajā dienā nebija fotoaparāta, bet otrā īstajā dienā lija. Un vispār, to jau tāpat nevar izstāstīt, jo virzienus pastāstīt es nemāku un tās ieliņas jāatklāj pašu spēkiem.
Protams, ir arī smukie krēsli, kuri Stambulā, šķiet, ir visiem, izņemot mani.
Jā, un kamīns ir. Turklāt īsts, nevis tāds kā Kadikojas bāros un mūsmājās (vakaros mūzikas TV kanāla noklusējuma attēls ir darbīgs kamīns :) Kad iegājām iekšā, lielā telpa bija pilnīgi tukša, gaisā virmoja naftalīna aromāts un pēc pāris bilžu uzņemšanas gribējās tīt makšķeres. Zin kā, ja nu tā Baltā, Melnā un Pīķa dāma no Smiltenes pārcēlusies uz Galatu?Bet otrs veikals....mmmmmm! Aptuveni Istaklal viducī pie vienas no slēgtajām alejām stāv melnā frakā uzcirties melnādains kungs ar sarkanu žabo rotātu kreklu un aicina visus iet iekšā uz By Retro. Tur ir pamatīgi piedomāts pie interjera. Pie ieejas kāpnītēm gozējas cepurlampas. Manuprāt, lieliska ideja! Būs jāatrod kāda nesvilstoša cepure un jāsameistaro tādas Antoškai.
Un veikalā....mmmm, lielas lampas un mazas lampas, vecmodīgas lampas un kičīgas lampas,
Un veikalā....mmmm, lielas lampas un mazas lampas, vecmodīgas lampas un kičīgas lampas,
kažoku kalni un somiņu kalni, bet kleitas....oj, tās aizņem trīs istabu platību. Veikals ir izkārtots vairākās zonās un katrā ir pa mazam būcenītim ar vintāžīgu noformējumu.
Nu, piemēram, līkkājainais krēsls un Atija ģīmetne (bez tiem Stambulā tiešām neiztikt), bet virs tā melnas puantes. Vienā stūrī salikti visvisādi instrumenti un kaut kas līdzīgs dīdžeja pultij. Šī vide ir lieliski piemērota karnevāliem un halovīna burziņiem. Staigāju, brīnījos, pacilāju pa kādai kleitai un ieraudzīju .... somiņu! Nu tik smuku! Un tiiiiiiik dārgu! Labi, ka mana mammīte taisa smukākas :)Vispār vintage faniem Taksimā/Bejoglu ir daudz ko darīt. Reiz ieklīdu vienā sānielā, tad otrā un tur bija pilns ar tādām bodēm. Izskatījās dikti garšīgas. Bet kā jau dzīvē notiek - īstajā dienā nebija fotoaparāta, bet otrā īstajā dienā lija. Un vispār, to jau tāpat nevar izstāstīt, jo virzienus pastāstīt es nemāku un tās ieliņas jāatklāj pašu spēkiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru