Nieki

Šodien beidzot notika Tas! Man tiešām šķita, ka Tas nekad nenotiks. Vienmēr Tas brīdis bija vai nu pārāk ilgi jāgaida, vai tika palaists garām. Kas Tas ir? Brauciens ar Modas retro tramvajiņu! Tramvajiņš ir mazs, mīlīgs vagoniņš, kurš tikpat lēni un nesteidzīgi kā turks apmet elegantu līkumu ap Kadikoju un Modu. Pabrauc gar jūru, pačunčina gar ostu, iebrauc traksatiksmes ielā, tad iegriež operas un Mango ielā. Kā Māris smēja opera te nav šāda tāda - iespējams, tas ir lielākais opernams pasaulē, kurā nav orķestra :) Man tā uzparikte dikti patīk, nav jau tā, ka mēs dzīvotu šaaausmīgi tālu no ostas, bet ja visa diena pavadīta uz kājām un stutējot pielaikošanas kabīnes, tad tramvajs ir tikpat mīļi gaidīts kā Salavecīts Ziemassvētkos.

Šodien arī bijām uz Stambulas Modernās mākslas muzeju. Kā jau katrs sevi cienošs modernās mākslas muzejs, tas atrodas noliktavu rajonā. Joprojām nesaprotu, kāda muša man bija iekodusi. Es jau diezgan sen zinu, ka modernā māksla man ni un ni, bet vajadzēja taču par to vēlreiz pārliecināties. Klīdām pa plašām telpām, skatījām mākslu, un jo nesenāks mākslasdarba tapšanas datums, jo lielāks mans nu un? Mani tā pa īstam uzrunāja tikai viens darbs - skaisti apgleznotas durvis, kurās iedzīvināti dažādi cilvēki. Nu tiešām skaisti, ar krāsām, sajūtām un tipāžiem. Un vēl arī skats pa logu uz Bosforu bija burvīgs. Visādi citādi, mierīgi varēja bez tā pasākuma iztikt. Tagad es to zinu :)
P.S. Būs trakas laika pārmaiņas. Kaimiņmājā pirmajā stāvā dzīvo onkulis, kurš katru vakaru vienādā pozā skatās televizoru. Paskatoties uz viņu, varējām noteikt - jā, pasaulē viss joprojām ir pa vecam. Bet šodien viņš šņauca degunu. Tātad būs barga ziema.