Mūsu midzenis

Kad ieraudzīju Māra sameistarotās un Rezas diriģētās mūsu dzīvokļa bildes, sagribējās padalīties un parādīt, kādā miteklī dzīvojam.

Mēs pamatīgi sasmējāmies, kad ieraudzījām mūsu dzīvokļa sludinājumu kreigslistē (jūs par tādu esat dzirdējuši? man nebija ne jausmas, bet izrādās, šis pakalpojums ir ļoti populārs teju visā pasaulē, izņemot Latviju un Ukraini, kaut kas līdzīgs mūsu ss.lv).

Te citāti no sludinājuma ar manām tipiski latviskām piebildēm iekavās:
Newly renovated (hmmmm, pirms mūsu ievākšanās te tiešām tika veikts remonts - ir nokrāsotas sienas, paremontēta vannasistaba un virtuve. Vistiešākais remonta apliecinājums ir linoleja grīda, kura joprojām ir klāta ar pamatīgiem baltas krāsas pleķiem, kuru dēļ izslaucīta un neizslaucīta grīda izskatās vienlīdz netīri), it has a large and spacious living room (tā tiešām ir liela, salīdzinot ar pārējām dzīvokļa telpām, taču visi dzīvokļa iemītnieki tajā ērti satilpt nevar). Es tiešām nevaru beigt brīnīties, kā kaut ko ne pārāk glītu var pārvērst daži nieki (šajā gadījumā gultas pārvalki, zem kuriem paslēpt vecus un netīrus dīvānus, baltas ķīniešlampas, ar kurām radīt kičīgumu, un īstais leņķis un apgaismojums bildei, jo dzīvē nu neeeemaaaz nav tā, kā izskatās attēlā)


An American style kitchen (dīvaini....es ticu stereotipam, ka tipisks amerikānis izskatās tik liels, kā filmā Reiz Brigē, bet mūsu virtuvē divi cilvēki viens otram ir tik tuvu, ka sajūtos neērti no tā, cik cieši saskaras mans un dzīvokļbiedra dibens, kad es mēģinu nomazgāt krūzi, bet viņš cep vakariņas). Nav melots arī par to, ka dzīvoklī ir viss virtuvei nepieciešams, galu galā, vai tad neass nazis joprojām nav nazis, vai tas pats nazis kļūst mazāk nazis, kad pēc sparīgas sviesta smērēšanas uz maizītes, spals paliek manā rokā, bet uzgalis kārtējo reizi aizlido pa gaisu, un vai elektriskā tējkanna ar saplīsušu ieslēdzēju pārstāj būt elektriskā tējkanna?


A comfortable bathroom (mhm, žēl, ka sludinājumā nekas nav teikts par to, ka pēc dušošanās visa telpa pludo ar hlorūdeni, jo duškabīne pielīmēta ar caurumainu silikonu, bet notekūdens caurums ir noslēpts aiz poda, tāpēc tur nevar iestumt ūdeni ar slotu, toties vasarīgās dienās var dušoties un pa lodziņu saklausīt baložu dūdošanu) and a laundry room (būcenis veļasmašīnas platumā, kurā nav gaismas)

3 bedrooms (tā lejā ir mūsu istaba, kurā Reza dāsni sastūķējis četrus plānos un četrus biezos aizkaru gabalus un vēl visādus krāmus, kas to padara mājīgāku, bet man solīto spilgto spuldzi gan viņš laikam iegādāsies tad, kad mēs izvāksimies), a small covered balcony (kurā pietiek vietas gāzes katlam un slotu spainim) and a fast internet in the whole apartment (vot par šito gan es varētu Rezam iekniebt - mēs ne tikai dalām internetu ar augšstāva kaimiņu, bet tas ir vēl lēnāks par gliemezi un viesistabā nav vispār)

Kā garnējums uz kūkas ir stāsts par to, cik ļooooti tuvu no mūsu dzīvokļa ir līdz jūrai, ostai un bāru ielai, tiesa, arī šajā lieta viss atkarīgs no tā, kā uz to skatās - ja pārvietojas Aigara Fadejeva sacensību solī, tad minētās vietas patiešām ir ļoti tuvu.
Garnējums uz garnējuma ir tas, kas darās mūsu smēķētavā. Tātad - tā ir tāda kā niša ar četrām sienām mājas augstumā (tā kā vertikāls, kantains tunelis), kura reāli ir pieejama tikai pirmā stāva iedzīvotājiem, mums. Nišas augšpusē zem stikla jumta notekcaurulēs ir iekārtojusies baložu ģimene, kura... kakā uz smēķētavas grīdas. Pirms jaungada Māris visu smuki izmazgāja, bet pēc jaungada sapratām, ka tīru grīdu tie putni pieķēzī ar vēl lielāku sparu. Tagad uz šīs nišas grīdas krīt ne tikai paklāji no augšējiem stāviem, ne tikai koka lāpstiņas no augšējo stāvu virtuvēm, bet arī putnu izkārnījumi un reizēm arī pa kādam beigtam putnam. Lūdzām, lai Reza parunā ar mājas pārvaldnieku un pa visiem kopā nokārto putnu pārvākšanos (galu galā Stambulā ir silti un tā varētu paglābt vēl kāda baloža dzīvību), bet kaimiņi teica, ka putnu padzīšana piesaukšot nelaimi. Tā lūk.
Taču....man te patīk. Man patīk šis rajons, tīri labi patīk šis dzīvoklis un vēl labāk patīk Reza. Un, ieraugot Stambulas reklāmbildes par godu tās 2010. gada kultūras galvaspilsētas statusam, nospriedām, ka mūsu midzeņa bildes nu nemaz nav maldināšana, jo oficiālajos Stambulas reklāmas attēlos pie Sofijas katedrāles ir piefotošopots Bosfors un automaģistrāle, Galatas tornis ir iebāzts Bosfora viducī un sataisīti vēl visādi zili brīnumi. Galvenais to visu uztvert ar humoru, un mums līdz šim tas padodas pārsteidzoši labi.
P.S. Bildē redzama mūsu starptautiskā, laimīgā ģimene un citi cilvēki Ziemassvētku pasākumā. Blondā meitene labajā pusē ir zviedriete Lova, aiz viņas slēpjos es, blondais puisis ir Lovas draugs amerikānis Nātans, viņam blakus sēž turku puika, kura vārdu nekad neatceros, taču zinu, ka viņš ir ļoti jauks, turklāt topošais tulks/tulkotājs, viņam blakus sēž varen spriganā un vitālā Lovas māsa Mika, kura apgūst dzimtes studijas, bet viņai blakus.... uzminiet, kas? Jap, mūsu mīļais Reza :) Mārītis, kā jau tas bieži gadās, ir aizkadrā.