Hmmm... es tiešām visu savu garo dzīvi klausījos šajā dziesmā un tā īsti neizpratu to, jo šķita neiedomājami, ka Ziemassvētkos kāda varētu pietrūkt, kā nekā visi taču ir blakus un kopā. Šajās dienās man pirmoreiz sāk gribēties mājās. Visi ārējie atribūti ir - svētku mūzika, Adventes vainags, vienkrāsainas un krāsainas svētku lampiņas, papīra sniegpārsliņas, karstvīns, piparkūkas, eglīte, pat kļuvu par svētku rūķi un nosūtīju dāvanas mājiniekiem! Un tomēr... Ziemassvētki bez ģimenes nav nekādi Ziemassvētki. Es šobrīd tiešām ļoti daudz ko atdotu, lai man būtu tieši tādi paši svētki, kā pirms gada. Bet nav, un tādi vairs nebūs. Graužu piparkūkas, ik dienas skatos uz smieklīgo, vēja saņurcīto palmu aiz loga, prātoju par to, līs vai nelīs un domāju labas domas par mājiniekiem. Lai jums dikti jauki Ziemassvētki, mīļie :)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru