Vakarvakarā nolēmu riskēt un iegādājos rīsu pudiņu. Ja patiks labi, ja, nē, maksā tikai vienu liru. Šis kārums izglāba manu nekādīgi iesākto šodienu un atvēra radošuma čakras. No skata atgādina šķidru brulē kremu, bet pēc garšas....mmmmurrr... Nedaudz pēc saldās piena-rīsu zupas, ko deva bērnudārzā, nedaudz pēc omas vārītā buberta bērnībā un tam visam klāt bagātīga kanēļa un karameļu garša.
Dienas otrs prieks bija pirms nedēļas redzētā pērlīšu veikala meklēšana. Nemaz nav viegli atkārtot senu pastaigu, kuras vienīgais orientieris bija "kur acis rāda". Taču šodien acis veda nepareizi pareizā virzienā - nogriezāmies citā ielā un pa ceļam atradām vēl trīs pērlīšu veikalus. Savācu šādus tādus krikumiņus, dažus lielākus, dažus mazākus un pie kases gandrīz acis iepletu - cenas ir pasakainas. Es nekad, nekad, tiešām nekad neesmu samaksājusi tik maz par tik daudz. Īsumā, iztērēju 5 liras (aptuveni latu piecdesmit) par pirkumu, par kuru Latvijā samaksātu vismaz 5 latus. Stambula, tu man patīc vēl vairāk :)
Foto (c) Māris Kūlis
Taisi biznesu!!! :o
AtbildētDzēst