Tā, mīlīši, man atvērusies bilžu publicēšanas čakra, un labi vien, ka tā. Reizēm attēls var pateikt krietni vairāk par lērumu rindkopu. Tad nu tā, iepazīstieties ar daļu no Modas, mūsu īslaicīgajām mājām Stambulā. Cik nu no vietējiem un mazāk vietējiem esam saklausījuši, šajā rajonā dzīvojot turīgie turki un pa kādam smalkam ārzemniekam, nu un divi Erasmus studenti (Māris un mūsu kaimiņiene zviedriete Lova), divi Erasmus studentu pavadītāji (es un Lovas draugs amerikānis Nātans) un angļu valodas skolotāja no Amerikas - mūsu kaimiņiene Lindseja. Šeit ir viss, kas nepieciešams rāmai un skaistai dzīvei. Mazas, klusas ieliņas. Smukas un mazāk smukas mājiņas. Rinda piemīlīgu pārtikas veikaliņu un jauku krodziņu. Trokšņaina un kolorīta bāru iela nelielā attālumā, kas ir pietiekami tāls, lai netraucētu mums baudīt vakara klusumu, un simtiem mazu brīnumiņu, kas piešķir šai vietai īpašu šarmu. Kaķi, suņi, jauni un veci ļauži, krāsas un smaidi, smaržas un kārdinājumi. Un rudens. Uz ielām ir daudz dzeltenu lapu, un, spriežot pēc tā, ka kokiem joprojām ir bagāta un zaļa lapotne, lapkritis mūs priecēs vēl krietnu laika sprīdi.
Taču Modas lielākā priekšrocība ir jūras tuvums. Marmora jūra, vai neskan skaisti? Līdz jūrai jāiet vien piecas minūtes, un tur paveras tāāāds skats! Garā, centrālā Moda Caddesi ieiet pa taisno jūrā un beidzas uz maza moliņa, kura galā gozējas pievilcīga kafejnīciņa. Kad naudas feja par mani apžēlosies, iesim uz turieni dzert tēju saulrieta laikā. (Māris ir pārliecināts, ka šajā kafejnīcā tiek izmantota revolucionāra ierīce - dinamiskais smukskatometrs, kas saulrieta laikā darbojas ar divkāršu jaudu un aprēķina atšķirīgu cenu galdiņiem pirmajā stāvā, otrajā stāvā un ārā, lieki piebilst, ka tā jaunajā modelī ir iekļauta skata leņķa mērīšanas funkcija :)
Pa kreisi no mola jāuzkāpj augšā pa kāpnītēm, jāpaietas kāds gabaliņš, jānokāpj lejā pa kāpnītēm, un te viņa ir - promenāde, no kuras var redzēt Kadikojas malu, bet tieši pretī, pāri jūrai - Sultanahmetu un lielisku skatu uz Zilās mošejas un Sofijas katedrāles minaretiem.
Taču Modas lielākā priekšrocība ir jūras tuvums. Marmora jūra, vai neskan skaisti? Līdz jūrai jāiet vien piecas minūtes, un tur paveras tāāāds skats! Garā, centrālā Moda Caddesi ieiet pa taisno jūrā un beidzas uz maza moliņa, kura galā gozējas pievilcīga kafejnīciņa. Kad naudas feja par mani apžēlosies, iesim uz turieni dzert tēju saulrieta laikā. (Māris ir pārliecināts, ka šajā kafejnīcā tiek izmantota revolucionāra ierīce - dinamiskais smukskatometrs, kas saulrieta laikā darbojas ar divkāršu jaudu un aprēķina atšķirīgu cenu galdiņiem pirmajā stāvā, otrajā stāvā un ārā, lieki piebilst, ka tā jaunajā modelī ir iekļauta skata leņķa mērīšanas funkcija :)
Pa kreisi no mola jāuzkāpj augšā pa kāpnītēm, jāpaietas kāds gabaliņš, jānokāpj lejā pa kāpnītēm, un te viņa ir - promenāde, no kuras var redzēt Kadikojas malu, bet tieši pretī, pāri jūrai - Sultanahmetu un lielisku skatu uz Zilās mošejas un Sofijas katedrāles minaretiem.
Nākamās bildes augšmalā redzamā dzeltenā bumba ir gaisa balons, kas ik pa laikam paceļas gaisā, lai cilvēki varētu baudīt skatu no augšas. Kad tikko pārvācāmies uz šejieni, izmantojām to par orientieri - kad saskatījām to pa prāmja logu, tapa skaidrs, ka pēc mirkļa būsim galā.
Māris šo bildi nosauca par The lonely tree and the lonely man. Viņš gaida to pašu, ko visi, kuri atrodas jūrmalā ap 16:40.
Saulrietu!
Foto (c) Māris Kūlis
Bildes ļoti palīdzēja, skaisti!
AtbildētDzēstFantastiski!! Lūdzu, vēl, vēl, vēl un tad vēl! (pray)
AtbildētDzēstMmm, Tu tikai neļauj tai bilžu publicēšanas čakrai aizvērties, labi?
AtbildētDzēst