Reza

Pirms kāda laika iepazināmies ar mūsu dzīvokļa saimnieku, un viņš ir tik interesants, ka gribas pastāstīt arī citiem.

Reza - pēc tautības irānis, pēc pilsonības kanādietis, pēc pārliecības pasaules pilsonis, kurš strādā par angļu valodas skolotāju un dzīvo Stambulā. Izceļojies pa puseiropu, ilgi dzīvojis Kanādā, katrā tikšanās reizē no kabatas izvelk interesantu stāstu par, piemēram, skvotošanu senlaicīgā Amsterdamas mājā, iedraudzēšanos ar policistiem un viņu cienāšanu ar tēju dzīvoklī, kas pārpildīts ar kupliem marihuānas stādiem un tamlīdzīgi. Visvairāk man patīk klausīties viņa stāstītajā par Stambulu. Pateicoties viņam, atklājām Franču ielu Taksimā/Džihangirā, kur var nobaudīt brīnumgardu salep un skatīties uz cakainas mājas dzīvoklīti ar balkoniņu, kurā es labprāt padzīvotu, uzzinājām, ka caddesi (iela) ir jāizrunā kā džadesi, nevis kadesi (dāāāā, un es visu laiku brīnījos, kādēļ turki vīpsnā par vienu no retajiem vārdiem, ko it kā pasaku turciski). Viņš mūs aizveda uz bāru Araf, kas atrodas Taksimas ielu mudžekļos un uz kuru jābrauc nošņurkušas mājas liftā (to, ka iekāpjot liftā, nodomājām - tā, tas brīdis ir pienācis, nu mūs tūlīt importēs uz urāna raktuvēm - mēs, protams viņam neteicām), kurā spēlē skaistu čigānu-turku-balkānu mūziku un vietējās meitenes dejo tādas vēderdejas, ka bauda skatīties.
Viņš ir arī ļoti interesants dzīvokļa īpašnieks. Pirms satiku viņu, es biju pārliecināta, ka esmu pavisam maniakāla krāsu saskaņotāja, kurai krāsu bezharmonija rada pamatīgu diskomfortu. Noup, ar mani nemaz nav tik traki. Reza ir vēl maniakālāks. Viņa mīļākā krāsa ir sarkana - dzīvoklī ir sarkanīga vannasistaba, sarkanas virtuves flīzes, sarkani krēsli, sarkans paklājs, sarkanīgas žalūzijas, tagad tam visam pievienojušies arī aizkari, kā arī dīvāna un segu pārklāji. Es īsti nevaru izdomāt, kurš ir mans mīļākais viņa izgājiens, tāpēc pastāstīšu abus.

Reza stāv virtuvē un skatās uz lampu.
- Klau, Inga, ko tu domā par šo lampu?
- Ēēēēē, nu lampa kā jau lampa.
- Kā tu domā, varbūt to labāk pārvietot uz viesistabu?
- Kāpēc? Tur jau ir viena lampa.
- ????? Nu bet šīs lampas forma taču nepiestāv virtuvei!!!!
Tā nu es kādu brīdi prātoju, kāpēc virtuvei nepiestāv trapecveidīga rīspapīra lampa un kāpēc viesistabai nepiestāv apaļīga rīspapīra lampa, ir kādas idejas?

Pēc dažām dienām Reza, smaidīgs kā saulīte, priecīgi liek uzminēt, ko viņš nopirka. Baldahīnu!!!! Trīs baldahīnus!!! Katrai istabai pa vienam. Es jau, protams, priecājos, jo man baldahīni patīk, bet nekad mūžā neiedomātos, ka kāds vīrietis no brīva prāta pirks baldahīnu. Jā, Māri, jā, es esmu šoviniste. Vēl grūtāk iedomāties mūsu kaimiņus - džeku, kurš valkā hiphopa apģērbu, un meiteni, kura darbojas tik ātri kā kosmosraķete un ir zviedru supersieviete - zem tāda guļam. Jā, arī aizspriedumi manī mīt. Bet, ja runājam par mani, nevaru sagaidīt to dienu, kad Reza atvilks uz šejieni turku urbējus un mēģinās viņus iediriģēt tā, lai izurbj caurumu pareizajā vietā, leņķī un pusē. Un vēl es nevaru sagaidīt, kad es gulēšu zem baldahīna. Dzīve šeit kļūst arvien labāka .

Tai pašā reizē viņš apģērba mūsu atlikušās Ļeņina lampas ar jauniem rīspapīra abažūriem, tagad pie mums izskatās kā klubā, un Reza ikreiz uz tām lampiņām dikti priecīgi noskatās. Viņš mums arī parādīja, kā smukāk ieburzīt aizkarus, lai tie izskatītos dekoratīvāk. Bet šodien pārsteidza ar to, ka ne tikai nopirka mūsu ilgi gaidītajai segai pārvalku (sarkanu, protams), bet mūsu prombūtnes laikā apģērba segu un saklāja mums gultu. Nu īsts Ziemassvētku rūķis, viņam gan patīk sevi dēvēt par santaklausu :) Vienvārdsakot, ja gribat izdekorēt savu dzīvokli sarkanos toņos, sauciet palīgā Rezu :)

P.S. No janvāra viņš arī dzīvos mūsu dzīvoklī, tas nozīmē, ka mūsu dzīvē būs vairāk stāstu, vairāk ballīšu un vēl vairāk sarkanu elementu :)