Reza mums dabūjis jaunu televizoru (un paklājus un trauciņus un vēl visādus krāmus, te arvien vairāk sāk izskatīties kā manās mājās), pareizāk sakot, milztelevizoru. Man gan tas ir diezgan vienaldzīgi, taču stāsts par to, kā viņi to atdabūja līdz mūsmājām, ir interesants. Divi braši džigiti (Māris un Reza) elsdami pūzdami esot stiepuši smago televizoru lejā pa kāpnēm. Pēc tam ar pusturcijas (jau pieminētie džigiti, taksists, divi piemājas turki, ģimenes tēvs kā darītājs un divas lakattantes ar bērniem padusē kā skatītājas) palīdzību krietnu pusstundu mēģināja dabūt to uzparikti iekšā pa visām takša durvīm visos virzienos, taču neveiksmīgi. Pēc tam tikpat draudzīgi vilka televizoru ārā un kolektīvi kasīja galvu. Bet Māris jau nebūs Māris, un Reza jau nebūs Reza, ja neizdomās absolūti ģeniālu plānu B. Reza paklaiņoja pa ielām un atgriezās ar... gandrīz karieti un gandrīz kučieri!
Vīrus ar šādiem ratiem jau sen biju ievērojusi un gribēju par viņiem uzrakstīt. Vairākas reizes dienā redzu vīriešus, kuri stumj ratus, kas piekrauti ar, piemēram, avīzēm, veciem televizoriem, krāmiem, lampām un tamlīdzīgiem sīkumiem un lielumiem. Šodien, pateicoties Rezam un jaunajam televizoram, manas aizdomas apstiprinājās - Stambulā cilvēki neved vecos datorus, elektroniku un citas lietas uz atdošanas vietu vai izgāztuvi paši. To dara onkuļi ar ratiem. Viņiem ir pat savas vizītkartes. Šie kungi pie reizes arī uzpērk visvisādas vecas lietas, kurām vēl saglabājusies kaut niecīga materiālā vērtība, lai īpašniekam būcenis patukšotos un nebūtu gluži miskastē jāmet, piemēram, tīri smukas vecmodīgas lampas. Ek, ja varētu mājās aizbraukt ar mašīnu, es būtu savākusi Rezas vecās lampas, no kurām (pavisam kopā 3 veci televizori un 5 vecas lampas) viņš šķīrās par nieka 50 lirām.
Man patīk tas, ka šeit katrs cilvēks var atrast kādu darbiņu. Ir ļoti maz tādu, kuri vienkārši tāpat ubago. Pat invalīgi un cilvēki ar smagiem ķermeņa defektiem tirgo papīra kabatlakatiņus vai pildspalvas. Reiz nobrīnījos par to, cik šeit ir advancēti miskastnieki. Visiem ir līdzi milzīgi maisi (lielāki par cilvēku), kas uzlikti uz ratiņiem, visi strādā cimdos un ir īpaši izvēlīgi. Tikai pēc laba laika sapratu, ka šie cilvēki nerakājas pa miskastēm tāpat vien, viņi šķiro atkritumus! Viens lasa ārā papīrus, cits plastmasu, vēl kāds stiklu. Varētu jau, protams, teikt, ka uzlikt šķirojamo atkritumu konteinerus būtu vieglāk un lētāk, bet šādā veidā daudziem cilvēkiem tiek nodrošināts darbs un iztika un nav jārakājas pa miskastēm. Tiesa, par saviem amata brāļiem atkritumu šķirotāji daudz nedomā. Vairākkārt esmu bijusi lieciniece tam, ka papīra meklētājs cītīgi savāc visas papīra driskas, bet pēc tam nevīžīgi aizmet maisiņu pa gaisu, ja trāpa miskastē un maisā palikusī stikla tara tikai ieplaisā, labi, bet ja ne - kāda gan viņam daļa gar stikla vācēju, kuram būs jāuzlasa stikla drumslas?
P.S. Atgriežoties pie tēmas par vecām lietām, jāpastāsta, ka vakar uzgājām krāmu ielu. Izrādās, ka mans iemīļotais antikvariāts/blusu veikals ir krāmu božu ielas pirmrindnieks. Vāks! Visa iela pilna ar veikaliņiem, kuros tirgo burvīgas lampas, vēl burvīgākas mēbeles un citus skaistus niekus. Un manas sapņu mēbeles te vispār uz katra stūra var dabūt, nemaz nerunājot par to, ka ar tādām iekārtoti teju visi dzīvokļi, kuru logos nedaudz ielūru, lai "gūtu priekšstatu par turku estētisko gaumi un dzīves vidi" (neiešu tak uzreiz atzīties, ka esmu ķīķerētāja jau kopš bērnības). Nu tagad būs vēl vairāk veikaliņu, kur iegriezties pērļu medībās, diemžēl pārdevējiem esmu labs kumoss. Pēdējoreiz gan samācījos no visādām kaulēšanās pamācībām un īstenoju veselu stratēģiju - pirms noskatītās somas cenas izzināšanas cilāju šo un to, prasīju cenu tādam un šitādam krāmiņam, un tomēr, kad pēc iespējas vienaldzīgāk interesējos par somas cenu, to nosauca par piecām lirām dārgāku nekā pirms pāris dienām. Grrr...laikam jau taisnība ir visiem ekspertiem - tirgotājs tavas vājības pārzina labāk, nekā tu pats. Bet es pamazām trenējos, kā nekā drīz būs jādodas kaujā par turku lampiņām uz grandbazāru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru